No šī gada 1. aprīļa Latvijas ceļu satiksmē gaidāmas vairākas būtiskas izmaiņas, kas skars gan velosipēdistus, gan autovadītājus. Valdība ir apstiprinājusi jaunus noteikumus, lai uzlabotu drošību uz ietvēm un sakārtotu dažādu pārvietošanās līdzekļu reģistrāciju.
Galvenais mērķis ir panākt, lai gājēji justos drošāk, bet satiksme kļūtu saprotamāka visiem dalībniekiem. Šie jaunumi ietekmēs gan tos, kuri brauc ar elektroskrejriteņiem, gan tos, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu vai pārvietojas ar speciālo tehniku.
Jauni aizliegumi uz ietvēm
Viena no pamanāmākajām izmaiņām ir aizliegums pašgājēju velosipēdu vadītājiem pārvietoties pa ietvēm. Sākot ar aprīli, šādiem transportlīdzekļiem būs jāatrodas uz velojoslām vai brauktuves. Šāds lēmums pieņemts, lai pasargātu mazāk aizsargātos gājējus – bērnus, seniorus un cilvēkus ar kustību traucējumiem.
Tāpat noteikumos tagad ir skaidrāk atrunāta kārtība tiem, kuri izmanto skrituļslidas vai monoriteņus. Tas palīdzēs mazināt ikdienas konfliktus vietās, kur gājēju un mikromobilitātes rīku ceļi krustojas. Drošība uz ietvēm ir kļuvusi par prioritāti, jo dažādu elektrisko braucamrīku skaits pilsētās strauji pieaug.
Reģistrācijas kārtība un uzlīmes
Lai ieviestu lielāku kārtību, ir izstrādāti vienoti principi elektroskrejriteņu un velosipēdu reģistrācijai. Tagad būs skaidra sistēma, kā identificēt šos transportlīdzekļus, kā reģistrēt īpašnieku maiņu vai pārtraukt to lietošanu. Tas palīdzēs gan likumsargiem, gan pašiem lietotājiem dažādās strīdus situācijās.
Interesants jaunums ir īpašas reģistrācijas uzlīmes elektroskrejriteņiem un pašgājēju velosipēdiem. Tām ir noteikts konkrēts tehniskais apraksts, un tās kalpos kā apliecinājums, ka braucamrīks ir uzskaitē. Savukārt CSDD ir saņēmusi tiesības vienkāršāk apstrādāt dokumentus un iznīcināt neizņemtās numura zīmes, lai sistēma nedarbotos ar liekiem papīru kalniem.
Uzlabojumi cilvēkiem ar invaliditāti
Noteikumi kļuvuši pretimnākošāki cilvēkiem ar invaliditāti. Ir paplašināts to personu loks, kuras var saņemt invalīdu stāvvietu karti. Turpmāk tiks vērtētas reālās aprūpes vajadzības, nevis tikai cilvēka vecums. Iepriekš pastāvēja ierobežojumi personām pēc 18 gadu vecuma, kas vairs netiek uzskatīts par taisnīgu.
Tāpat pašvaldības tagad varēs izsniegt speciālas atļaujas, kas ļaus personām ar invaliditāti piekļūt savai dzīvesvietai, braucot pa ietvēm vai velosipēdu ceļiem. Tas ir būtisks solis vides pieejamības uzlabošanā, lai ikdienas pārvietošanās būtu vieglāka un neradītu liekus šķēršļus nokļūšanai mājās.
Prioritāte sabiedriskajam transportam
Izmaiņas skars arī to, kā mēs redzam un uztveram luksoforu signālus. Sabiedriskajam transportam tiks ieviesti speciāli luksofori ar baltiem signāliem. Tie ļaus autobusiem un trolejbusiem uzsākt kustību neatkarīgi no pārējās auto plūsmas. Tas palīdzēs transportam ievērot grafiku un izvairīties no sastrēgumiem.
Tramvaji un autobusi saņems lielāku priekšroku arī manevru veikšanā un braukšanā pa sliežu ceļiem. Noteikumi stingrāk aizliedz traucēt sabiedriskā transporta kustību, kas ir svarīgi, lai mazinātu bīstamas situācijas krustojumos un pieturās.
Ātruma ierobežojumi un apsardzes darbs
Savu kārtu sagaidījušas arī izmaiņas attiecībā uz lauksaimniecības tehniku. No 2026. gada vasaras vidus traktori ceļu satiksmē nedrīkstēs braukt ātrāk par 60 kilometriem stundā. Šāds termiņš noteikts, lai visi paspētu sagatavoties jaunajai kārtībai.
Savukārt apsardzes darbiniekiem būs atviegloti noteikumi operatīvai reaģēšanai. Apsardzes automašīnas drīkstēs īslaicīgi stāvēt vietās, kur tas parasti ir aizliegts, ja pie apsargājamā objekta ir nostrādājusi trauksme. Tas ļaus operatīvajām grupām ātrāk novērst iespējamos draudus, neuztraucoties par apstāšanās noteikumu pārkāpumu kritiskā brīdī.
